Minimālā alga Īrijā
Information for this page was compiled during December 2025 and early 2026. Most Member States had already transposed the EU minimum wage directive at this point. Those that had not yet fully completed transposition or where the information was not yet publicly available include Bulgaria, Cyprus, Luxemburg, Poland and Portugal. These profiles will be updated consecutively as the information becomes available. Users are invited to contact our experts on minimum wage if they are aware of changes.
Šajā profilā ir aprakstīts, kā Īrijā tiek regulēta un noteikta minimālā alga. To var lasīt kā pamatinformāciju Eurofound ikgadējā pārskatā par minimālās algas noteikšanu. Īrija ir viena no dalībvalstīm, kas pieņēma likumā noteikto minimālo algu ("valsts minimālā alga"): tāpēc minimālo algu nosaka ar likumu (likumā noteiktā minimālā alga) un papildina darba koplīguma slēgšanas sarunas.
Zema atalgojuma komisijas ziņojumi un ieteikumi joprojām ir oficiālā minimālās algas noteikšanas procesa neatņemama sastāvdaļa.
2015. gada Valsts minimālās algas (Zemas algas komisijas) likums papildina 2000. gada Valsts minimālās algas likumu, veicot tajā svarīgus grozījumus minimālās algas noteikšanas procesa aprakstā.
Vissvarīgākais 2015. gada Minimālās algas likuma noteikums ir Zemas algas komisijas (īru valodā "An Coimisiún um Pá Íseal") izveide.
Visbeidzot, ceturtā attiecīgo dokumentu kategorija likumā noteiktās minimālās algas noteikšanai ir Zemas darba samaksas komisijas 2015. gada ieteikumi un ziņojumi, kas ir neatņemama daļa no oficiālā procesa, ko paredz 2000. gada Minimālās algas likums, kas grozīts ar 2015. gada Minimālās algas likumu.
2024. gada 22 . novembrī ar S.I. 633 no 2024.opens in new tab gada transponēja Direktīvu par pienācīgu minimālo algu Eiropas Savienībā un atjaunināja primāros tiesību aktus, lai nodrošinātu atbilstību direktīvas terminoloģijai. Piemēram, par konsultatīvo institūciju tika izraudzīta Zema atalgojuma komisija.
Faktiskajās minimālās algas noteikšanas procedūrās būtiskas izmaiņas netika veiktas.
Uzņēmējdarbības, tirdzniecības un nodarbinātības ministrs ir institūcija, kuras kompetencē ir pieņemt rīkojumu, ar ko nosaka valstī noteiktās minimālās algas likmi.
Saskaņā ar dibināšanas likumu Zema atalgojuma komisija ir neatkarīga struktūra ar konsultatīvām un ziņošanas funkcijām, kuras sastāvā ir priekšsēdētājs un astoņi parastie locekļi, no kuriem trīs pārstāv darba ņēmēju intereses, trīs pārstāv darba devēju intereses un divi darba tirgus, darba tiesību, statistikas vai ekonomikas eksperti.
Lai gan visus astoņus locekļus darbojas neatkarīgi, tos oficiāli ieceļ valdība, jo īpaši uzņēmējdarbības, tirdzniecības un nodarbinātības ministrs.
Sociālie partneri, kas definēti kā "jebkura organizācija, kas apgalvo, ka būtiski pārstāv darba ņēmējus vai darba devējus valstī", var piedalīties procesā arī neatkarīgi, kā aprakstīts nākamajā iedaļā.
Likumā noteiktās minimālās algas noteikšanas process pirms 2015. gada bija juridiski aprakstīts 2000. gada Valsts minimālās algas likumā (11.–13. pants). Tajā nebija paredzēta regulāra minimālās algas atjaunināšana, bet tajā ir paredzēts, ka ministrs "laiku pa laikam" (12. panta 1. punkts) to pārskata. Tomēr, ja ministrs ir identificējis attiecīgu vienošanos (sauktu par "valsts ekonomisko nolīgumu") starp valsts ekonomiskajām un sociālajām interesēm, kas ietver ieteikumu attiecībā uz valsts minimālo darba samaksas likmi darba ņēmējiem līguma darbības laikā, trīs mēnešu laikā pēc tam, kad ir saņemts paziņojums par ieteikumu, vai nu pieņem to, pieņemot jaunu rīkojumu vai grozot esošo, vai noraidīt to (12. panta 2. punkts). Šādu attiecīgu valsts ekonomisko nolīgumu varēja tieši darīt zināmu ministram sociālie partneri (13. panta 1. punkts), kuri saglabāja savu lomu šajā procesā arī pēc tam, kad ministrs bija pieņēmis grozījumus rīkojumā, un tas ir atļauts ne agrāk kā 12 mēnešus pēc tam, kad ministrs pēdējo reizi ir paziņojis par minimālo likmi, pieprasīt izskatīšanu Darba tiesā un sniegt ieteikumus ministram. Pēc tam sociālie partneri piedalīsies apspriešanās posmā Darba tiesā, un Darba tiesa pēc tam varēs sniegt ministram savu ieteikumu. Nākamo trīs mēnešu laikā ministrs pieņem, maina vai noraida Tiesas ieteikumu, formāli norādot iemeslus jebkādām šāda ieteikuma izmaiņām vai noraidījumiem (13. pants).
Pēc 2015. gada, ņemot vērā 2015. gada Valsts minimālās algas likuma pieņemšanu, iepriekš aprakstītā procedūra būtiski mainījās, un Zemo atalgojumu komisija ieguva galveno lomu minimālās algas noteikšanā.
Saskaņā ar jauno procedūru, kas izriet no 2000. gada Minimālās algas likuma grozījumiem, kas sadalīti ar 2015. gada likumu, Komisijai periodiski – reizi gadā līdz jūlija mēneša trešajai otrdienai – ir jāpārbauda valsts minimālā stundas likme, jāsniedz ministram ieteikums, pievienojot ziņojumu par izskatītajiem jautājumiem (10.C panta 1. un 2. punkts). Pildot šo funkciju, Komisija apspriežas ar sociālajiem partneriem, ja tā to uzskata par vajadzīgu (10.C iedaļas 6. punkts).
Trīs mēnešu laikā no Komisijas ieteikuma saņemšanas dienas ministrs ar rīkojumu izsludina jaunu valsts minimālo stundas likmi saskaņā ar Komisijas ieteiktajiem noteikumiem vai ar citiem noteikumiem vai atsakās izdot šādu rīkojumu, pamatojot lēmumu, kas neatbilst Komisijas ieteikumam (10.C panta 6. punkts un 10.D pants).
2000. gada Valsts minimālās algas likums, kas grozīts ar 2015. gada Valsts minimālās algas likumu, ļauj noteikt vairākus kritērijus, kas piemērojami minimālās algas noteikšanai (10.B un 10.C panta 3. punkts). Turklāt 2024. gada 22. novembrī S.I. 633 no 2024. gada transponēja Minimālās algas direktīvu Īrijas tiesību aktos un atjaunināja primāros tiesību aktus, lai nodrošinātu atbilstību direktīvas terminoloģijai. Piemēram, par konsultatīvo institūciju tika izraudzīta Zema atalgojuma komisija.
Zema atalgojuma komisija, pildot savas funkcijas, cenšas:
Minimālās algas līmenis, kas paredzēts, lai palīdzētu pēc iespējas vairāk zemu atalgotu darba ņēmēju.
Minimālās algas līmenis, kas ir gan taisnīgs, gan ilgtspējīgs.
Laika gaitā ir jānodrošina pakāpenisks palielinājums.
Būtisku negatīvu seku neesamība nodarbinātībai vai konkurētspējai.
Un ņemiet vērā šādus rādītājus:
Izpeļņas izmaiņas attiecīgajā periodā, tai skaitā to pieauguma temps, vispārējais līmenis un sadalījums.
Valsts minimālās stundas algas likmes pirktspēja, ņemot vērā dzīves dārdzību.
Ilgtermiņa valstu produktivitātes līmeņi un norises.
Indikatīvas atsauces vērtības, ko izmanto starptautiskā vai valsts līmenī, piemēram, 60 % no bruto vidējās algas, lai novērtētu valsts minimālās stundas algas likmes atbilstību.
Valūtas maiņas kursu izmaiņas attiecīgajā periodā.
Ienākumu sadalījuma izmaiņas attiecīgajā periodā.
Bezdarba, nodarbinātības un produktivitātes līmeņa attīstība attiecīgajā periodā.
Starptautiskie salīdzinājumi, īpaši ar Lielbritāniju un Ziemeļīriju.
Nepieciešamība radīt darbavietas.
Iespējamā ietekme, ko jebkurš ierosinātais rīkojums atstās uz nodarbinātības un bezdarba līmeni, dzīves dārdzību un valsts konkurētspēju.
Zemu atalgojumu komisijas gada pārskatos ir uzsvērts, ka tā pievērš lielu uzmanību visiem iepriekš minētajiem mērķiem un rādītājiem, minot tos katra ziņojuma pirmās nodaļas sākumā.
Lai pieminētu vēl vienu kritēriju, ko savos ziņojumos un ieteikumos izmanto pati Komisija, proti, ir jāuzsver 60 % no vidējās algas. Šāda kritērija izmantošanu Komisijā pamudināja valdības (Uzņēmējdarbības, tirdzniecības un nodarbinātības departamenta) paziņojums 2022. gada novembrī, ar kuru tika uzsākta pakāpeniska valsts iztikas minimuma ieviešana (vienāda ar 60% no stundas vidējās algas) ar mērķi līdz 2026. gadam konceptuāli aizstāt valsts minimālo algu. Saskaņā ar paziņojumu, "tiklīdz valsts iztikas minimums būs stājies spēkā 2026. gadā, ņemot vērā izmaiņu ietekmes novērtējumu, Zemo atalgojumu komisija konsultēs par praktiskajiem aspektiem, kā pakāpeniski palielināt mērķa sliekšņa likmi līdz 66% no stundas vidējās algas". Savukārt valdības lēmums bija balstīts uz pašas Komisijas 2022. gada martā publicētajā 2022. gada ziņojumā par iztikas minimumu, kurā Zemo atalgojumu komisija ieteica "noteikt fiksēto slieksni 60 % apmērā no vidējās algas, vidējo algu aprēķinot kā visu darbinieku vidējo stundas algu". Process, kura rezultātā tika pieņemts lēmums, sākās ar valdības apņemšanos virzīties uz iztikas minimumu, kas izteikts 2020. gada valdības programmā, un uz jautājumiem, ko valdība 2021. gada janvārī pieprasīja Komisijai, lai izskatītu un sniegtu ieteikumus par to, kā vislabāk sasniegt šo apņemšanos.
Ar 2024. gada normatīvo aktu Nr. 633 tika izdarīti šādi grozījumi kritērijos:
Izpeļņas izmaiņas attiecīgajā periodā, tai skaitā to pieauguma temps, vispārējais līmenis un sadalījums.
Valsts minimālās stundas algas likmes pirktspēja, ņemot vērā dzīves dārdzību.
Ilgtermiņa valstu produktivitātes līmeņi un norises.
Indikatīvas atsauces vērtības, ko izmanto starptautiskā vai valsts līmenī, piemēram, 60 % no bruto vidējās algas, lai novērtētu valsts minimālās stundas algas likmes atbilstību.
Valdības (Uzņēmējdarbības, tirdzniecības un nodarbinātības ministrijas) paziņojums 2022. gada novembrīopens in new tab
Zemas algas komisija, 2022. gada ziņojums par iztikas minimumuopens in new tab
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2022/2041 (2022. gada 19. oktobris) par pienācīgu minimālo algu Eiropas Savienībā Īrijas tiesību aktos ir skaidri norādīts, ka indikatīvas atsauces vērtības tiek izmantotas, lai novērtētu valsts minimālās stundas algas likmes atbilstību. Tās ietver atsauces vērtības, ko parasti izmanto valsts vai starptautiskā līmenī, proti, 60 % no bruto vidējās algas. Praksē šim kritērijam ir īpaša nozīme Īrijā pēc valdības lēmuma virzīties uz valsts iztikas minimumu, kas definēts kā 60 % no vidējās stundas algas, lai laika gaitā to turpmāk palielinātu, ņemot vērā ekonomiskos apstākļus un ietekmes novērtējumus. Zema atalgojuma komisija izmanto šādas indikatīvas atsauces vērtības kā analītiskus instrumentus plašākā novērtēšanas sistēmā, nevis kā automātiskus korekcijas mehānismus.
Īrijas likumā noteiktā minimālā alga ir saistoša visai ekonomikai gan privātajā, gan publiskajā sektorā. Papildus zemākajām minimālajām likmēm, kas piemērojamas gados jauniem darbiniekiem (sk. nākamo sadaļu), Minimālās algas likumā ir paredzēti daži izņēmumi:
Darbinieki, kas ir darba devēja tuvi radinieki – laulātais vai civilais partneris, tēvs, māte, vectēvs, vecmāmiņa, patēvs, pamāte, dēls, meita, patēvs, mazmeita, mazdēls, mazmeita, brālis, māsa, pusbrālis vai pusmāsa (5. panta a) punkts).
Mācekļi (5. punkta b) apakšpunkts).
Visbeidzot, likums (6. daļa, 4. pants) paredz vēl vienu izņēmumu uzņēmuma finansiālo grūtību gadījumos, kad Darba tiesa var atbrīvot darba devēju no pienākuma maksāt valstī noteikto minimālo stundas likmi uz laiku, kas nav mazāks par trim mēnešiem un ne ilgāks par vienu gadu, un ne ilgāk kā vienu reizi, pēc darba devēja oficiāla pieteikuma Darba tiesā. Izņēmuma piešķiršanas nosacījums ir tāds, ka darba devējam, ja tas nodarbina vairāk nekā vienu personu, ir jāvienojas ar darbinieku vairākumu vai ar darbinieku vairākuma pārstāvjiem, vai, pakārtoti, uzņēmumam ir jāpiemēro koplīgums, kurā jau ir paredzēta šāda iespēja. Ja tiek nodarbināta tikai viena persona, jāpanāk vienošanās ar darbinieku. Turklāt darba devējam ir arī jāsniedz pierādījumi par finansiālām grūtībām, kas neļauj maksāt minimālo algu, un par līgumā iesaistīto darbinieku atlaišanas sekām, ja darba devējs būtu spiests maksāt valstī noteikto minimālo stundas likmi. Visbeidzot, jāatzīmē, ka šis izņēmums neattiecas uz minimālajām summām, kuras nevar vēl vairāk samazināt.
Likumā noteiktās minimālās algas izmaiņas Saskaņā ar Valsts minimālās algas likuma 15. pantu Uzņēmējdarbības, tirdzniecības un nodarbinātības ministrs nosaka procentuālo daļu no minimālās stundas algas likmes, kas piemērojama:
Darbinieki, kas jaunāki par 18 gadiem, kuriem jebkurā gadījumā procentuālais daudzums nedrīkst būt mazāks par 70% no valstī noteiktās minimālās stundas likmes.
Darba ņēmēji, kuri ir sasnieguši 18 gadu vecumu, kuriem jebkurā gadījumā procentuālais daudzums nedrīkst būt mazāks par 80% no valstī noteiktās minimālās stundas likmes.
Darba ņēmēji, kuri ir sasnieguši 19 gadu vecumu, kuriem jebkurā gadījumā procentuālais daudzums nedrīkst būt mazāks par 90% no valstī noteiktās minimālās stundas likmes.
Nosakot šo zemāko likmju apmēru, ministram jāņem vērā tādi rādītāji kā
Stāvoklis darba tirgū
Nodarbinātības izmaksas
Jauniešu nodarbinātības līmenis
Jauniešu bezdarba līmenis
Faktiski minimālās likmes, kas pašlaik ir piemērojamas līdz 19 gadu vecumam, atspoguļo likumā noteiktos minimālos procentus.
Visas attiecīgās tiesību normas, kas saistītas ar likumā noteikto minimālo algu, vienmēr attiecas uz valstī noteikto minimālo stundas algas likmi, radot juridisku pienākumu algu izteikt stundas izteiksmē.
Ņemot vērā minimālās algas stundas kvalifikāciju, nedēļas vai mēneša laikā nostrādāto stundu skaitam nav nozīmes (katrai stundai neatkarīgi no nostrādāto stundu skaita ir jāmaksā vismaz likumā noteiktā minimālā alga).
Likumā nav paredzēti papildu ikmēneša maksājumi, izņemot ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu ("likumā noteiktās tiesības", kas atbilst četrām nedēļām gadā), kas tomēr ir daļa no darba laika regulējuma, nevis minimālās algas regulējuma.
Valsts minimālā stundas algas likme, kas deklarēta ar rīkojumu saskaņā ar Minimālās algas likumu (kas grozīts ar 2015. gada likumu), var ietvert pabalstu par ēdināšanu un izmitināšanu, tikai ēdināšanu vai izmitināšanu tikai tādā apmērā, kāds ir norādīts rīkojumā.
Praksē ministrijas rīkojumi parasti paredz šādas likmes (1,14 eiro par stundu, kas nostrādāta ēdināšanai, un 30,00 eiro nedēļā vai 4,28 eiro dienā par iekāpšanu, saskaņā ar jaunāko rīkojumu S.I. Nr. 497/2023).
Minimālās algas likumā ir uzskaitīti visi aprēķināmās un neaprēķināmās darba samaksas komponenti, aprēķinot vidējo stundas algas likmi, un sadaļa par minimālās stundas algas likmes aprēķināšanu (pārskatītā likuma 18.–20. pants un F24 [1. pielikums]). Likumā paredzēto darba samaksas komponentu saraksts ir diezgan garš un izsmeļošs (kopā ietverot 27 algas sastāvdaļas). Rezumējot, aprēķināmie komponenti ir šādi:
Pamatalga.
Maiņas prēmija.
Gabalu un stimulu likmes, komisijas maksas un prēmijas, kas ir saistītas ar produktivitāti.
Ēdināšanas vieta ar naktsmītnēm vai tikai ēdināšanu, vai tikai naktsmītnēm, nepārsniedzot summu, ja tāda ir, kas noteikta šajā postenī.
Pakalpojumu maksas, kas norādītas, izmantojot algu sarakstu.
Nulles stundu maksājumi.
Parasti jebkura cita algas sastāvdaļa nav aprēķināma: tās ietver piemaksu par virsstundām, nesociālām stundām, svētku dienām vai nedēļas nogales darbu; dežūras vai dežūras pabalsti; tiesības uz ikgadējo atvaļinājumu; slimības pabalstu un citus maksājumus vai kompensācijas, uz kurām darba ņēmējiem ir tiesības darba nespējas vai nespējas gadījumā; atlaišanas un atlaišanas pabalsti; dzeramnaudas, ko maksā jebkādā veidā un neatkarīgi no maksāšanas veida; piemaksas par īpašiem vai papildu pienākumiem; piešķir daļu no personāla ieteikumu shēmas; darba devēja izsniegtie aizdevumi; maksājumi vai pabalsti natūrā (izņemot ēdināšanu un izmitināšanu); algas avanss vai jebkurš cits pabalsts un maksājums, kas nav iekļauts iepriekš minētajā sarakstā.
Nosakot, vai darbiniekam maksā ne mazāk kā minimālo stundas darba samaksas likmi, uz kuru viņam ir tiesības darba samaksas pārskata periodā, darbinieka bruto darba samaksu, kas aprēķināta saskaņā ar šiem noteikumiem, dala ar darbinieka kopējo darba laiku darba samaksas pārskata periodā.
Ministrijas rīkojums S.I. Nr. 497/2023opens in new tab
Zema atalgojuma komisija publicē gada ziņojumus, kas paredzēti Minimālās algas likumā (ar grozījumiem, kas izdarīti 2015. gadā) un ir neatņemama likumā noteiktās minimālās algas noteikšanas procesa sastāvdaļa, kā aprakstīts attiecīgajā iedaļā.
Visi gada pārskati ir publiski pieejami īpašā valdības oficiālās tīmekļa vietnes lapā; Saite uz jaunākajiem ziņojumiem:
Starp citiem resursiem par minimālo algu var minēt pētījumus, ko veic šādi institūti:
Zema atalgojuma komisija: papildus iepriekšējā iedaļā minētajiem gada ziņojumiem Komisija publicē arī papildu ziņojumus, analīzi un ieteikumus par minimālo algu, kā arī papildu ziņojumus par jautājumiem, kas saistīti ar minimālo algu (minimālā alga, dzimumu līdztiesība, ēdināšana un izmitināšana utt.). Šīs publikācijas ir pieejamas valdības tīmekļa vietnes īpašajā sadaļā (tajā pašā vietā, kur atrodami gada pārskati).
Ekonomisko un sociālo pētījumu institūts (ESRI). Starp viņu publikācijām pētījumi par tēmām, kas saistītas ar minimālo algu, ir atrodami institūta publikāciju sarakstā, kas ir publiski pieejams.
Konkrētai valstij specifiski pētījumi par minimālo algu ir pieejami arī lielāko Īrijas universitāšu pētniecības repozitorijos.
Ekonomikas un sociālo pētījumu institūts (ESRI) ESRI publikācijasopens in new tab
