Minimālā alga Slovākijā

Tiesību akti par minimālo algu tika būtiski grozīti ar Likumu Nr. 663/2007 (spēkā no 2008. gada 1. februāra). Minimālā alga ir spēkā no kalendārā gada 1. janvāra līdz 31. decembrim. Minimālās algas līmenis nākamajam gadam tiek noteikts kā spēkā esošā minimālā alga, kas reizināta ar vidējās nominālās mēneša darba algas tautsaimniecībā oficiālā gada pieauguma indeksu gadā pirms minimālās algas noteikšanas. Likums arī ieviesa sociālo dialogu kā jaunu instrumentu minimālās algas līmeņa noteikšanai. Laikposms, kurā sociālie partneri var vienoties un vienoties par minimālo algu nākamajam gadam, ir no 1. aprīļa līdz vēlākais 15. jūlijam. Tomēr sociālie partneri reti panāca vienošanos (lai gan izņēmuma kārtā tā tika panākta nesen, 2022. gadā). Likumā noteikto minimālo algu var palielināt koplīgumos.

Šis likums tika grozīts ar Likumu Nr. 375/2019 par minimālo algu, kas ir spēkā no 2020. gada 1. janvāra. Ar to tika ieviests jauns minimālās algas automātiskās indeksācijas mehānisms. Likums Nr. 294/2020, kas stājās spēkā no 2021. gada 1. janvāra, samazināja sākotnējos 60 % no vidējās nominālās mēneša algas līdz 57 % un ieviesa izmaiņas likumā noteiktās minimālās algas noteikšanas mehānismā, kas piemērojams sešiem darba pieprasījumu līmeņiem. Ar Likumu Nr. 289/2024 par minimālo algu tika mainīta atsauces vērtība minimālās algas noteikšanai, kas stājās spēkā no 2025. gada 1. janvāra. Tas atkal ir 60% no vidējās nominālās mēneša algas.

• Likums Nr. 1/1992 par algāmopens in new tab

• Likums Nr. 90/1996 par minimālo alguopens in new tab

• Likums Nr. 663/2007opens in new tab

• Likums Nr. 375/2019 par minimālo alguopens in new tab

• Likums Nr. 294/2020opens in new tab

• Likums Nr. 289/2024 par minimālo alguopens in new tab

Saskaņā ar Likumu Nr. 663/2007 § 7 sociālo partneru pārstāvji var risināt sarunas un lemt par minimālās algas līmeni nākamajam gadam. Šobrīd divpusējās sarunās valsts līmenī piedalās šādas sociālo partneru augstākās organizācijas.

Attiecībā uz darba devēju organizācijām:

• Slovākijas Republikas Darba devēju asociāciju federācija (AZZZ SR)

• Nacionālā darba devēju arodbiedrība (RUZ)

• Rūpniecības arodbiedrību un transporta asociācija (APZD)

• Slovākijas pilsētu un kopienu asociācija (ZMOS)

Arodbiedrības pārstāv:

• Slovākijas Republikas Arodbiedrību konfederācija (KOZ SR)

• Slovākijas Apvienotās arodbiedrības (SOS)

Ja sociālie partneri likumā noteiktajā termiņā nepanāk vienošanos par minimālo algu, minimālās algas apmērs ir atkarīgs no trīspusējām apspriedēm ar valdību Ekonomikas un sociālo lietu padomē (HSR)opens in new tab

Lai novērtētu minimālās algas adekvātumu Slovākijā, MPSVR SR ir jāizveido Minimālās algas komisija (Likums Nr. 289/2024, I panta 8.b punkts).

Likumā noteiktais termiņš divpusējām sarunām starp sociālajiem partneriem ir kalendārā gada 15. jūlijs (Likums Nr. 663/2007, 7. punkts). Ja sociālie partneri paši nepanāk vienošanos, konsultācijas turpinās trīspusējā HSR, kurā piedalās sociālo partneru augstākās organizācijas, AZZZ SR, RUZ, APZD, ZMOS, KOZ SR un SOS, kā arī valdība. Ja sociālie partneri nevar vienoties par minimālās algas apmēru, Darba, sociālo lietu un ģimenes lietu ministrijai (MPSVR SR) būtu jāierosina tā līmenis. Valdība ņem vērā MPSVR SR priekšlikumu un lemj par likumā noteikto minimālo algu nākamajam gadam. Lēmums tiek publicēts valdības rīkojumā vai MPSVR SR informācijā (kopš 2022. gada). Minimālā alga stājas spēkā 1. janvārī un ir spēkā visu kalendāro gadu. Saskaņā ar Likuma Nr. 289/2024 I panta 8.a punktu MPSVR vismaz reizi četros gados novērtēs minimālās algas atbilstību. Minimālās algas komisija sagatavos novērtējumu. Spēkā no 2024. gada 15. novembra, bet konkrēti datumi vēl nav noteikti.

Saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem 8. punkts, kas stājas spēkā no 2025. gada 1. janvāra, indikatīvā atsauces vērtība minimālās algas noteikšanai nākamajam gadam ir 60% no vidējās nominālās mēneša darba algas tautsaimniecībā gadā pirms gada, kurā tiek noteikta minimālā alga. Likumā Nr. 663/2007 arī ieteikts ņemt vērā patēriņa cenu, nodarbinātības un iztikas minimuma attīstību.

Lai novērtētu minimālās algas adekvātumu – reizi četros gados – saskaņā ar Likuma Nr. 289/2024 I panta 8.a punktu, MPSVR ņems vērā atsevišķus minimālos elementus. Piemēram, algu pieauguma temps un likumā noteiktās minimālās algas pirktspēja. Kā indikatīvu atsauces vērtību izmantos 50 % apmērā no darbinieka vidējās nominālās mēneša algas Slovākijā attiecīgajā gadā.

Minimālā alga ir vispārēji saistoša visiem darbiniekiem privātajā un publiskajā sektorā (lai gan algas publiskajā sektorā vēl vairāk regulē citi tiesību akti). Saskaņā ar Darba kodeksa likumu Nr. 311/2001 darba devējam ir pienākums nodrošināt darbiniekam, kura atalgojumu neregulē koplīgums, algu vismaz minimālās algas likmes apmērā, kas atbilst darba pieprasījuma līmenim (skatīt nākamo sadaļu). Darba koplīgumos nolīgtā darba samaksa nedrīkst būt zemāka par likumā noteikto minimālo algu.

Šīs minimālās algas likmes, kas saistītas ar darba pieprasījumu, neattiecas uz darbiniekiem, kuri saņem algu publiskajā sektorā, bet viņu alga nedrīkst būt zemāka par likumā noteikto minimālo algu.

• Darba kodekss - Likums Nr. 311/2001opens in new tab

Likumā noteiktās minimālās algas izmaiņas Likumā Nr. 663/2007 ir skaidri minētas minimālās algas apakšlikmes saskaņā ar sešiem darba prasību līmeņiem/skalām, kas definētas Darba kodeksā – Likumā Nr. 311/2001, 120/4. punkts, ar grozījumiem. Atsevišķus līmeņus nosaka šādi indeksi:

• pirmajā līmenī tā ir 1,0, t.i., likumā noteiktā minimālā mēneša alga (SMW)

• otrajam līmenim tas ir 1.2 SMW

• trešajam līmenim tas ir 1.4 SMW

• ceturtajam līmenim tas ir 1.6 SMW

• piektajam līmenim tas ir 1,8 SMW

• sestajam līmenim tas ir dubults SMW

Darba vietu raksturojums pa individuālajiem pieprasījumu līmeņiem pieejams Darba kodeksa 1. pielikumā.

Darba devēji jau ilgu laiku ir pieprasījuši atcelt šos augstākos minimumus, un valdība veica izmaiņas to noteikšanā. Kopš 2021. gada 1. janvāra saskaņā ar Likumu Nr. 294/2020 par minimālo algu pirmais līmenis ir vienāds ar likumā noteikto minimālo mēneša algu, bet visi pārējie līmeņi tiek aprēķināti pēc īpašas formulas, kurā, izņemot indeksus, tiek ņemts vērā minimālās algas līmenis 2020. gadā. Šo izmaiņu rezultātā minimālās algas likmju summa no gada uz gadu relatīvi samazinājās salīdzinājumā ar pirmā līmeņa likmi: piemēram, 2019. gadā likumā noteiktā minimālā alga bija 520 eiro un sestā līmeņa likme bija 1 040 eiro (t. i., tieši divas reizes lielāka par likumā noteikto minimālo algu); 2023. gadā likumā noteiktā minimālā alga bija 700 eiro, bet sestā līmeņa likme bija 1,280 eiro (t.i., tikai 1,83 reizes lielāka par likumā noteikto minimālo algu). 2026. gadā šī likme ir tikai 1,63 reizes lielāka par likumā noteikto minimālo algu.

Saskaņā ar Likumu Nr. 663/2007 2. § minimālās algas likme ir noteikta gan mēneša, gan stundas likme. Mēneša minimālo algu nosaka valdības rīkojums par darbu 40 stundas nedēļā, un stundas likme ir 1/174 no mēneša minimālās algas. Darbiniekiem ir tiesības uz 12 minimālās algas ikmēneša maksājumiem. Darbiniekiem, kas strādā nepilnu darba laiku, ir tiesības saņemt algu atbilstoši stundas minimālās algas likmei.

Saskaņā ar Darba kodeksa 120. pantu likumā noteiktā minimālā alga neietver nekādas algas sastāvdaļas, piemēram, prēmijas, pabalstus.

Kopš 2023. gada 1. jūnija saskaņā ar grozījumiem Darba kodeksā - Likums Nr. 1/2023 dažu algas piemaksu/prēmiju (piemēram, par nakts un nedēļas nogales darbu) aprēķināšana atkal tiek balstīta uz likumā noteiktās minimālās algas vērtību. Piemēri:

Par augstākām prēmijām var vienoties koplīgumos. Ja darbs tiek veikts regulāri sestdienās vai svētdienās, par zemākām prēmijām var vienoties individuālajos darba līgumos vai koplīgumā. Bet tam jābūt attiecīgi vismaz 45% vai 90% no stundas minimālās algas. Ja lielākā daļa darba tiek veikta naktī, saskaņotās piemaksas nedrīkst būt mazākas par 35% no stundas minimālās algas.

Valsts iestādes, Darba, sociālo lietu un ģimenes lietu ministrija un Valsts darba inspekcija (NIP) regulāri publicē ziņojumus par likumā noteikto minimālo algu, tostarp tās apakšlikmēm atbilstoši individuālajiem darba pieprasījuma līmeņiem. Papildus valsts iestādēm tīmekļa platy.sk regulāri sniedz arī informāciju par minimālo algu. Piemēri:

• Darba, sociālo lietu un ģimenes ministrija: Informācija par minimālo alguopens in new tab

• Minimálna mzda v roku 2020: praktické informácie, ktoré sa vám zíduopens in new tab

• Minimálne mzdové nároky 2021opens in new tab

• Minimálna mzda v roku 2022 podľa stupňov náročnostiopens in new tab

• Minimálna mzda a minimálne mzdové nároky v roku 2023opens in new tab

• Minimálna mzda a minimálne mzdové nároky v roku 2024opens in new tab

• Minimálna mzda a minimálne mzdové nároky v roku 2025opens in new tab

• Minimálna mzda a minimálne mzdové nároky v roku 2026opens in new tab

• Chovanculiak, R. (2019), Co (ne)vieme o minimalnej mzde, INNES (3/2019)PDFopens in new tab.

• Ďuriš, S. (2022), Hrubá a čistá minimálna mzda v roku 2023 (daň, odvody, cena práce), Podnikajte.skopens in new tab, 2022. gada 12. augusts.

• Tkacova, A., Gavurova, B., Melasova, K. un Snopko, P. (2022), Bezdarbs minimālās algas koncepcijas kontekstā SlovākijāPDFopens in new tab, uzņēmējdarbības un ilgtspējas jautājumi, 2022, 10. sējums, Nr. 1.

• Inštitút zamestnanosti (2023), Minimálna mzdaopens in new tab.

• Arodbiedrību konfederācija (2023), Súvislosti minimálnej mzdy nie je možné prehliadaťopens in new tab, 2023. gada 4. septembra paziņojums presei.

• Konfederácia odborových zväzov Slovenskej republiky (2024), Minimálna mzda na Slovensku -2024. Odmeňovanie v 21. Storočí v kontexte protiargumentov a mýtov.PDFopens in new tab Klientske centrum odborov, Septembris 2024

• TREND.sk (2024), Zamestnávatelia súhlasili s vyššou minimálnou mzdou, ale žiadajú zmenu pri príplatkochopens in new tab.

• extraplus (2023), Anylýza: Minimálna mzda na Slovensku nezabezpečuje dôstojný životopens in new tab.

• Odborový zväz KOVO (2024), Minimálna mzda a zvýhodnenia v zmysle Zákonníka práce 01.01.2025.opens in new tab