Jauni nodarbinātības veidi
Jauni nodarbinātības veidi ir visaptverošs termins daudzveidīgākiem nodarbinātības veidiem, kas rodas vai kļūst arvien nozīmīgāki kopš aptuveni 2000. gada. Līdztekus tradicionālajām darba attiecībām jauniem darba veidiem ir raksturīgi mainīgi darba modeļi, līgumattiecības, darba vietas, ilgums un grafiks, informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) plašāka izmantošana vai to kombinācija.
Atrodiet jaunāko saturu par šo tēmu zemāk.
Ierobežota elastība: piespiedu nestandarta nodarbinātība Eiropas Savienībā
Šajā dokumentā analizēta piespiedu nestandarta nodarbinātības (INE) sastopamība, tendences un mikrovirzītājspēki ES dalībvalstīs laikposmā no 2006. līdz 2024. gadam, izmantojot saliktu rādītāju, kas aptver darba ņēmējus, kas piespiedu kārtā nodarbināti saskaņā ar pagaidu līgumiem, nepilna laika darbu vai abos gadījumos.Gender differences in motivation to engage in platform work
The rise of the platform economy during the last decade is one of the main disrupting forces for European labour markets. While standard employment remains the norm, platforms are expanding their reach and diversifying into novel business models. In doing so, they are also attracting an increasing number of women. This policy brief investigates why women are joining the platform economy and how the motivations to perform work on platforms differ between genders. It shows that while women join platforms to gain an additional income and because it allows them the flexibility to combine work with household chores or family commitments, men are driven by the opportunities provided by platforms to work globally and to expand their client base. At the same time, findings suggest that online platforms seem to provide women with a link to the labour market that can potentially prevent their withdrawal from the labour force during different life stages. These findings suggest that policy action should focus on extending working hours regulations and work–life balance measures to all platform workers, irrespective of employment status, and promote equal sharing of care responsibilities between women and men.
Nestandarta nodarbinātība ES: veidi, tendences un darba apstākļi
Šis ziņojums sniedz pārskatu par tendencēm jaunās un nestandarta darba formās visā Eiropas Savienībā. Balstoties uz pieejamajiem salīdzinošajiem Eiropas datu kopumiem, tas kartē nesenos notikumus šajās darba kārtībās un analizē to ietekmi uz darba kvalitāti. Ziņojums arī analizē sociālo partneru pēdējos gados veiktās darbības, lai risinātu izaicinājumus, ko rada jaunas un nestandarta darba formas.Lai novērstu esošos zināšanu trūkumus, Eurofound kopš 2013. gada pēta jauno nodarbinātības veidu iezīmes ES dalībvalstīs. Pētījumā aplūkota ietekme uz darba apstākļiem un darba tirgu.
Sociālās, ekonomiskās un tehnoloģiskās pārmaiņas Eiropā ir radījušas jaunus nodarbinātības veidus. Covid-19 pandēmija ir palielinājusi arī jaunu nodarbinātības veidu mērogu un tvērumu. Daudzi no tiem ļoti atšķiras no tradicionālā "darba". Tie pārveido tradicionālās attiecības starp darba devēju un darbinieku. Viņiem ir raksturīgi arī netradicionāli darba modeļi un darba vietas.
ES politikas veidotāji ir ieinteresēti, kā šie jaunie nodarbinātības veidi var palīdzēt veidot noturīgāku un iekļaujošāku darba tirgu. Diskusijas ir arī par to, kā nodrošināt pienācīgu sociālo aizsardzību un pienācīgus darba apstākļus. Debatēs ļoti svarīgi ir tas, kā izvairīties no situācijas, kad šie jaunie nodarbinātības veidi ir mazāk labvēlīgi darba ņēmējiem nekā iedibinātāki nodarbinātības veidi.
Eiropas Komisija, Eiropas Parlaments un Padome 2017. gadā pasludināja Eiropas sociālo tiesību pīlāru, kurā izklāstīti 20 pamatprincipi, kas ir būtiski labi funkcionējošiem darba tirgiem. Pievienotajā 2021. gada rīcības plānā ir norādīts, ka digitalizācija un pandēmijas radītās pārmaiņas darba pasaulē attaisno plašas politikas debates, kurās galvenā uzmanība tiks pievērsta ne tikai līdzdalības līmenim darba tirgū, bet arī pienācīgiem darba apstākļiem, kas ir kvalitatīvu darbvietu pamatā.
Komisija arī izvirzīja jautājumu par darba apstākļiem savā paziņojumā "Eiropas digitālās nākotnes veidošana". Labi darba apstākļi ir veiksmīgas digitālās pārkārtošanās pamatā, kas veicinātu inovāciju un tehnoloģiju izplatīšanu.
Eiropas Komisija: Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānsopens in new tab
Eiropas Komisija: Eiropas sociālo tiesību pīlārs 20 principosopens in new tab
EUR-Lex: Paziņojums par Eiropas digitālās nākotnes veidošanuopens in new tab
Eurofound darbs pie jauniem nodarbinātības veidiem ir saistīts ar Komisijas 2019.–2024. gada prioritāti "Digitālajam laikmetam gatava Eiropa".
Eiropas Komisija: Digitālajam laikmetam gatava Eiropaopens in new tab
Šī ir atlase no svarīgākajiem rezultātiem par šo tēmu.
Watch the webinar - #EurofoundLIVE: Regulating platform work – The EU’s big balancing act
2 December 2021
Initiatives to improve conditions for platform workers: Aims, methods, strengths and weaknesses
The rapid rise of the platform economy has led to a marked transformation of European labour markets, and existing regulatory frameworks and voluntary initiatives have yet to catch up. While platform work offers opportunities for workers and employers and potentially contributes to innovation, economic growth and competitiveness in the EU, it has been criticised from the beginning because of the poor employment and working conditions often experienced by workers. Accordingly, across the EU, governments, social partners, grassroots organisations and platforms have started to introduce initiatives to tackle the negative aspects of platform work. This policy brief assesses some such initiatives in the Member States and offers recommendations for further action.
15 December 2020
New forms of employment: 2020 update
Although standard employment (generally full-time and permanent) remains the dominant employment type across the EU, European labour markets are increasingly characterised by a variety of different forms. These new forms of employment involve new formal employment relationships or work patterns (linked to aspects such as place of work, working time or use of ICT) and sometimes both. This report puts the spotlight on nine innovative employment forms across the 27 EU Member States, Norway and the UK. It examines the policy frameworks of each country, as well as mapping the scale and scope of the incidence of these new forms and highlighting the main opportunities and risks associated with each form. The report concludes with some policy recommendations taking into account the future of work that will be shaped by the twin transition to the digital age and a carbon-neutral economy, as well as a new way of working due to COVID-19.
20 September 2020
Back to the future: Policy pointers from platform work scenarios
Platform work– the matching of supply and demand for paid labour through an online platform – is still small in scale but is expected to grow. Accordingly, it is important to anticipate the opportunities and risks related to this business model and employment form. This report explores potential scenarios for two selected types of platform work by 2030, drawing on Eurofound’s ‘Future scenarios of platform work’ project. It assesses the expected implications for the economy, labour market and society if these potential futures were realised. On this basis, policy pointers show what could be done to facilitate desirable and avoid undesirable futures. These policy pointers consider how to capitalise on the opportunities inherent in on-location platform work, the need for regulatory clarity and enforcement, issues around worker representation, and the embeddedness of platform work in the digital age.
16 January 2020
Telework and ICT-based mobile work: Flexible working in the digital age
Advances in ICT have opened the door to new ways of organising work. We are shifting from a regular, bureaucratic and ‘factory-based’ working time pattern towards a more flexible model of work. Telework and ICT-based mobile work (TICTM) has emerged in this transition, giving workers and employers the ability to adapt the time and location of work to their needs. Despite the flexibility and higher level of worker autonomy inherent in TICTM, there are risks that this work arrangement leads to the deterioration of work–life balance, higher stress levels and failing worker health. This report analyses the employment and working conditions of workers with TICTM arrangements, focusing on how it affects their work–life balance, health, performance and job prospects. While policymakers in many EU countries are debating TICTM and its implications, the study finds that only a few have implemented new regulations to prevent TICTM from having a negative impact on the well-being of workers.
28 January 2020
The pandora’s box of the platform economy
Eurofound pētnieki sniedz ekspertu atzinumus, un ar viņiem var sazināties, ja ir jautājumi vai mediju pieprasījumi.
Cesira Urzì Brancati
Research officerCesira Urzì Brancati ir pētniece Eurofound nodarbinātības nodaļā. Viņas pētniecības intereses ietver tehnoloģiju ietekmi uz nodarbinātību un darba digitalizāciju, īpašu uzmanību pievēršot digitālajām darba platformām, digitālajai uzraudzībai un algoritmiskajai vadībai. Viņa specializējas mikroekonometrijā, anketu izstrādē un aptauju datu analīzē. Pirms pievienošanās Eurofound 2024. gadā Cesira strādāja Eiropas Komisijas Kopīgajā pētniecības centrā Seviljā, Starptautiskajā ilgmūžības centrā Londonā, Modenas un Reggio Emilia universitātēs, kā arī Turīnas universitātē. Viņai ir maģistra grāds un doktora grāds starptautiskajā ekonomikā no Tor Vergata universitātes Romā.
Dragoș Adăscăliței
Research officerDragoș Adăscăliței ir Eurofound Nodarbinātības nodaļas pētnieks. Viņa pašreizējie pētījumi koncentrējas uz tēmām, kas saistītas ar darba nākotni, tostarp mākslīgā intelekta ietekmi uz darbavietām, automatizācijas ietekmi uz nodarbinātību un regulatīvajiem jautājumiem, kas saistīti ar platformu darbu. Viņš arī regulāri piedalās salīdzinošos projektos, kas uzrauga strukturālās pārmaiņas Eiropas darba tirgos. Pirms pievienošanās Eurofound viņš bija darba attiecību pasniedzējs Šefīldas Universitātes Vadības skolā. Viņš ir ieguvis maģistra grādu politikas zinātnē Centrāleiropas Universitātē un doktora grādu socioloģijā Manheimas Universitātē.
Šī sadaļa nodrošina piekļuvi visam saturam, kas ir publicēts par šo tēmu.
