Darbinieku pārstāvība
Darbinieku pārstāvību var definēt kā darbinieku tiesības meklēt arodbiedrību vai indivīdu, kas viņus pārstāvētu, lai risinātu sarunas ar vadību par tādiem jautājumiem kā algas, stundas, pabalsti un darba apstākļi. Darba vietā darba ņēmējus var pārstāvēt arodbiedrība un uzņēmumu padomes vai līdzīgas struktūras, ko ievēlē visi darbinieki. ES tiesību aktos ir noteiktas darba ņēmēju un viņu pārstāvju tiesības un pienākumi tikt informētiem un uzklausītiem, izmantojot direktīvu kopumu, kas paredz darba ņēmēju informēšanu un uzklausīšanu gan valsts, gan starptautiskā līmenī.
Jauns un gaidāms
Atrodiet jaunāko saturu par šo tēmu zemāk.
11 September 2025
5 December 2023
Previous Eurofound research developed three complementary tools to examine the dynamics of industrial relations and compare how national industrial relations systems are faring in terms of quality and change over time. These tools are a dashboard of indicators; an index to measure country performance in industrial relations as a whole, four key dimensions and subdimensions; and a typology of industrial relations systems based on performance in industrial democracy and relevant characteristics of industrial relations systems. This report builds on this previous research and has three main objectives: to revisit and update the index of each of the four key dimensions for 2018–2021 based on new data and indicators; to analyse convergence trends in the key dimension industrial democracy from 2008 to 2021 across national industrial relations systems; and to update the typology of industrial relations systems to contribute to the cross-country analysis of relevant patterns of change from 2008 to 2021, particularly in relation to collective bargaining.
March 2026
The overview report of the European Working Conditions Survey 2024 ( EWCS24) provides a comprehensive description of the workforce, and includes information on digital work practices, social relations at work and inclusive workplaces. It evaluates job quality across seven dimensions: earnings, prospects, skills and discretion, working time, work intensity, social environment and physical environment. The report looks at workers’ working lives, considering aspects such as r work–life balance, career and employment security, health and well-being and sustainability. It describes how jobs fare on the basis of job quality and the role of job quality in supporting good working lives.
Now in its eighth edition, EWCS24 maps changes in working life over more than three decades. This high-quality survey covers 34 European countries, including the 27 EU Member States, Norway, Switzerland and six candidate and potential candidate countries : Albania, Bosnia and Herzegovina, Montenegro, North Macedonia, Kosovo and Serbia. Over 35,000 interviews, each lasting approximately 45 minutes, took place as part of the survey.
Eksperti par Darbinieku pārstāvība
Eurofound pētnieki sniedz ekspertu atzinumus, un ar viņiem var sazināties, ja ir jautājumi vai mediju pieprasījumi.
Christine Aumayr-Pintar
Senior research managerKristīne Aumaira-Pintara ir Eurofound Darba dzīves nodaļas vecākā pētniecības vadītāja. Viņa koordinē Eurofound pētījumus par sociālo dialogu un darba attiecībām un pārrauga Eurofound korespondentu tīklu (NEC). Viņas primārā pētniecības pieredze, kas aplūkota no salīdzinoša ES mēroga viedokļa, koncentrējas uz minimālo algu, kolektīvi apspriestu darba samaksu un vīriešu un sieviešu darba samaksas pārredzamību. Pirms pievienošanās Eurofound 2009. gadā viņa bija darba tirgu un reģionālās ekonomikas pētniece uzņēmumā Joanneum Research Austrijā. Viņa ieguvusi maģistra grādu ekonomikā un doktora grādu sociālajās zinātnēs/ekonomikā, studējot ekonomiku Grācā, Vīnē un Jönköpingā.
Gijs van Houten
Senior research managerGijs van Houten ir Eurofound Nodarbinātības nodaļas vecākais pētniecības vadītājs. Viņam ir īpaša pieredze starpvalstu aptauju metodoloģijā un darba vietas prakses un organizatorisko stratēģiju analīzē. Viņš vada Eurofound datu vākšanas darba grupu un ir atbildīgs par 2024. gada Eiropas darba apstākļu apsekojuma izstrādi un metodoloģiju, kas būs svarīgs solis Eurofound nākotnes apsekojumu nodrošināšanā. Pirms pievienošanās Eurofound 2010. gadā viņš strādāja Nīderlandes Sociālo pētījumu institūtā (SCP). Gijs pavadīja gadu prom 2016. gadā, strādājot Pew pētniecības centrā Vašingtonā. Viņš ir ieguvis maģistra grādu socioloģijā Radboud universitātē Nijmegenā un doktora grādu sociālajās zinātnēs Utrehtas universitātē.
Viss saturs par Darbinieku pārstāvība
Šī sadaļa nodrošina piekļuvi visam saturam, kas ir publicēts par šo tēmu.
