Darba tirgus politika
Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāna mērķis ir līdz 2030. gadam palielināt iedzīvotāju vecumā no 20 līdz 64 gadiem nodarbinātības līmeni vismaz līdz 78 %. Lai nodrošinātu iekļaujošu nodarbinātības izaugsmi, ir vajadzīga iekļaujoša darba tirgus politika, kuras mērķis ir palielināt nepietiekami pārstāvēto grupu, piemēram, vecāka gadagājuma cilvēku, mazkvalificētu cilvēku vai personu ar invaliditāti, līdzdalību darba tirgū. Tajā pašā laikā aktīvai darba tirgus politikai, kuras mērķis ir palielināt nodarbinātības iespējas darba meklētājiem un uzlabot brīvo darba vietu un bezdarbnieku atbilstību, ir būtiska nozīme ilgtermiņa bezdarba un esošo prasmju neatbilstības novēršanā. ALMP piemēri ir apmācība, darba saskaņošanas pakalpojumi, darbā pieņemšanas subsīdijas, tieša darbvietu radīšana publiskā darba shēmām vai īpašas programmas, kuru mērķis ir nodrošināt pāreju no skolas uz darbu. Valsts nodarbinātības dienestiem ir būtiska loma efektīvu ALMP nodrošināšanā un ienākumu atbalsta nodrošināšanā bezdarba periodos.
Atrodiet jaunāko saturu par šo tēmu zemāk.
Invaliditātes nodarbinātības politikas instrumenti darba devēju iesaistīšanai – informatīvs dokuments
Šajā informatīvajā dokumentā aplūkots ES politikas konteksts attiecībā uz personu ar invaliditāti līdzdalību darba tirgū, aplūkoti galvenie šķēršļi, kas rada invaliditātes nodarbinātības atšķirības, un izklāstīti politikas instrumenti un prakse darbavietā, kas atbalsta viņu nodarbinātību, saglabāšanu un karjeras izaugsmi.Foundation Forum 2025: Key takeaways
This paper provides the top 20 takeaways from the Foundation Forum 2025 which took place at IMMA Venues Dublin on 19–20 November 2025.Darba uzdevumi ES: ietekme uz prasmju un darbaspēka trūkumu
Šajā dokumentā ir sniegti jauni pierādījumi par uzdevumu veidiem, kas tiek veikti darbā Eiropas Savienībā (ES). Tajā ir uzsvērtas izmaiņas nesenajā nodarbinātības strukturālajā sastāvā ES-27.Eurofound uzrauga strukturālās pārmaiņas darba tirgū, izmantojot Eiropas Nodarbinātības pārraudzību (EJM) un Eiropas Pārstrukturēšanas pārraudzību (VKM), tostarp pārskatu par juridiskajiem instrumentiem. Pētījumos tiek pētīta darba tirgus dinamika, uzņēmumu prakse, pārstrukturēšana un sociālo partneru iesaistīšana politikas virzītas zaļās pārkārtošanās, tehnoloģisko pārmaiņu veicināšanas un piegādes ķēžu globālās pārkonfigurācijas risināšanā. Tās mērķis ir sniegt pierādījumus, lai informētu izpratni par ES konkurētspēju un stiprinātu sociālekonomisko noturību.
Šie pierādījumi par strukturālām pārmaiņām darba tirgū palīdz informēt darba tirgus politiku un rūpniecības politikas iniciatīvas, sniedzot zināšanas par iespējamu darbavietu uzlabošanu vai polarizāciju, par to, kā mainās darba uzdevumu prasības un par to, vai pārmaiņas nodarbinātības struktūrā paātrinās vai palēninās.
Jaunu darba veidu, tostarp digitālo iespēju, piemēram, platformu darba un uz IKT balstīta mobilā darba izpēte, palīdz novērtēt to izplatību laika gaitā un to, kā to radītās iespējas vai riski ietekmē iesaistīto personu nodarbinātības un darba tirgus izredzes. Eurofound turpina atjaunināt savu platformu ekonomikas repozitoriju ar informāciju par nodarbinātības attīstību un regulējumu šāda veida saimnieciskajā darbībā.
EU PolicyWatch datubāzē ir apkopoti pasākumi, ko dalībvalstu valdības un sociālie partneri ieviesuši, lai mazinātu neseno krīžu – Covid-19, kara Ukrainā un pieaugošās inflācijas – ietekmi uz uzņēmumiem, darba ņēmējiem un iedzīvotājiem. Tajā ir uzskaitīta arī politika digitālās un zaļās pārkārtošanās atbalstam, kā arī uzņēmumi, kuriem nepieciešama pārstrukturēšana.
Eiropas sociālo tiesību pīlāra 4. pantā galvenā uzmanība ir pievērsta aktīvam atbalstam nodarbinātībai. Tas atbalsta tiesības uz savlaicīgu un pielāgotu palīdzību, lai uzlabotu nodarbinātības vai pašnodarbinātības izredzes, jauniešu tiesības uz tālākizglītību, māceklību, stažēšanos vai darba piedāvājumu četru mēnešu laikā pēc tam, kad viņi kļuvuši par bezdarbniekiem vai pametuši izglītību, izmantojot Garantiju jauniešiem, kā arī bezdarbnieku tiesības uz personalizētu, pastāvīgu un konsekventu atbalstu. Eiropas Komisija 2021. gadā nāca klajā ar ieteikumu par efektīvu atbalstu nodarbinātībai.
Eiropas Komisija: Komisijas ieteikums par efektīvu aktīvu atbalstu nodarbinātībaiopens in new tab (EASE)
Pēdējos gados darbaspēka trūkums arvien vairāk ir galvenais faktors, kas ietekmē darba tirgu ES un ārpus tās. Pēc Covid-19 pandēmijas darbaspēka trūkuma izplatība ir kļuvusi par galveno problēmu gan valdībām, gan sociālajiem partneriem. Galvenie darbaspēka trūkuma cēloņi ir demogrāfiskās pārmaiņas, darbvietu kvalitāte un zaļā un digitālā pārkārtošanās.
Eiropas Komisija 2024. gada martā nāca klajā ar rīcības plānu darbaspēka un prasmju trūkuma novēršanai, kurā izklāstīti galvenie pasākumi, kas ES, dalībvalstīm un sociālajiem partneriem būtu jāveic, lai sasniegtu 2030. gada mērķus prasmju un nodarbinātības jomā.
Šī ir atlase no svarīgākajiem rezultātiem par šo tēmu.
10 September 2024
Company practices to tackle labour shortages
This report provides updated evidence on the persistence of labour shortages amid declining levels of labour market slack in the EU and at Member State level. This serves as a background to the main focus of the report, which is on organisational policies aimed at attracting workers to occupations in which shortages are common. Case studies were conducted across sectors and Member States to gain an insight into how organisations deal with recruitment and retention challenges in a tight labour market. The report offers lessons on steps employers can take to fill vacancies, whether acting alone or in partnership with other organisations. It builds on previous Eurofound research that developed a taxonomy of actions employers adopt aimed at addressing labour shortages.
21 May 2024
Becoming adults: Young people in a post-pandemic world
During the pandemic, many young people had to change their plans for the future. While at the end of 2023 young people’s labour market situation was more favourable than it had been in recent years, many obstacles remained on their route to independence, such as the rising cost of living and inability to move out of the parental home. This report explores young people’s wishes and plans for the future – and the well-being outcomes related to these plans – in the context of the current labour market and housing situation and progress on the implementation of the EU’s reinforced Youth Guarantee.
27 March 2023
Measures to tackle labour shortages: Lessons for future policy
As economies begin to recover from the COVID-19 pandemic, labour shortages are becoming increasingly evident despite the impact of the war in Ukraine on energy and commodity prices. These include shortages exacerbated by the crisis in some sectors and professions where they had been endemic for some time. This report looks at measures implemented at national level to tackle labour shortages in the health, care, and information and communication technology sectors, as well as those arising from the twin green and digital transition. It assesses what measures are effective and explores the contextual factors supporting or hindering effective policy implementation and outcomes.
20 July 2021
Tackling labour shortages in EU Member States
While unemployment is still a huge challenge in Europe, some countries, sectors and occupations are experiencing labour shortages. This report explores various approaches to identifying labour shortages and maps national policy debates around the issue. It documents public and social partner interventions to tackle labour shortages, such as measures fostering geographical or occupational mobility, addressing skills shortages and underinvestment in skills, improving working and employment conditions, and providing better matching procedures.
18 April 2021
Disability and labour market integration: Policy trends and support in EU Member States
This report examines policy developments in EU Member States aimed at supporting the inclusion of people with disabilities in the open labour market, with a particular focus on the three stages of entering into employment, staying in the job and returning to work after an absence. It explores the mechanisms and effectiveness of more than 150 different policy measures designed to address the dimensions in place in the EU before the COVID-19 pandemic: job creation, labour supply, labour demand and contextual factors. In addition, it provides an updated analysis of early policy measures created in the wake of the pandemic that aimed to support the labour market situation of people with disabilities. A country case study on Ireland complements the study by outlining the complexity of disability and support systems from a broader perspective. The report builds on the lessons learned and provides policy pointers to improve the integration of people with disabilities into the open labour market.
24 June 2020
COVID-19: Policy responses across Europe
The effect of the COVID-19 pandemic on the lives of individuals and societies, including on the economy and labour markets, is unprecedented. The impact of the global health emergency has placed a growing number of businesses under threat, putting the jobs of more and more workers at risk and impacting the livelihoods of many citizens. Policymakers moved swiftly in an effort to mitigate the social and economic effects on businesses, workers and citizens. Eurofound’s COVID-19 EU PolicyWatch database provides information on initiatives introduced to cushion these effects. Drawing on the content of this database of around 500 policy initiatives (April 2020), this report aims to present an overview of both large-scale government measures and collective agreements that impact on large groups of workers, setting this in the context of the evolving labour market situation.
Data: COVID-19 EU PolicyWatch
Eurofound pētnieki sniedz ekspertu atzinumus, un ar viņiem var sazināties, ja ir jautājumi vai mediju pieprasījumi.
Dragoș Adăscăliței
Research officerDragoș Adăscăliței ir Eurofound Nodarbinātības nodaļas pētnieks. Viņa pašreizējie pētījumi koncentrējas uz tēmām, kas saistītas ar darba nākotni, tostarp mākslīgā intelekta ietekmi uz darbavietām, automatizācijas ietekmi uz nodarbinātību un regulatīvajiem jautājumiem, kas saistīti ar platformu darbu. Viņš arī regulāri piedalās salīdzinošos projektos, kas uzrauga strukturālās pārmaiņas Eiropas darba tirgos. Pirms pievienošanās Eurofound viņš bija darba attiecību pasniedzējs Šefīldas Universitātes Vadības skolā. Viņš ir ieguvis maģistra grādu politikas zinātnē Centrāleiropas Universitātē un doktora grādu socioloģijā Manheimas Universitātē.
Tina Weber
Senior research managerTina Weber is a senior research manager in Eurofound’s Working Life unit. Her work has focused on labour shortages, the impact of hybrid work and an ‘always on’ culture and the right to disconnect, working conditions and social protection measures for self-employed workers and the impact of the twin transitions on employment, working conditions and industrial relations. She is responsible for studies assessing the representativeness of European social partner organisations. She has also carried out research on European Works Councils and the evolution of industrial relations and social dialogue in the European Union. Prior to joining Eurofound in 2019, she worked for a private research institute primarily carrying out impact assessments and evaluations of EU labour law and labour market policies. Tina holds a PhD in Political Sciences from the University of Edinburgh which focussed on the role of national trade unions and employers’ organisations in the European social dialogue.
Šī sadaļa nodrošina piekļuvi visam saturam, kas ir publicēts par šo tēmu.
