EWCS 2024. gada secinājumi – darbs mākslīgā intelekta laikmetā
2833kb pdf
&w=3840&q=90)
12:30 – 14:15 Briseles vietējais laiks
Brussels, European Parliament (Room PHS 7C50)
Vietaopens in new tabPaldies, ka pievienojāties ES un valstu politikas veidotājiem, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un ekspertiem pusdienu pasākumā Eiropas Parlamentā 2026. gada 21. aprīlī no 12.30 līdz 14.15. Pasākumā tika prezentēti atsevišķi konstatējumi no EWCS pārskata ziņojuma un izpētīts, ko šie dati nozīmē ES politikas debatēs par kvalitatīvām darbvietām, taisnīgumu, konkurētspēju un darba nākotni.
Eiropas darba tirgus strauji mainās, daļēji pateicoties straujai digitalizācijas un mākslīgā intelekta attīstībai, bet ne visiem. Jaunie 2024. gada Eiropas darba apstākļu apsekojuma (EWCS) konstatējumi liecina, ka, lai gan darbvietu kvalitāte ES uzlabojas, joprojām pastāv būtiskas atšķirības starp nozarēm, vecuma grupām un dzimumiem.
Daudzi no jums pievienojās ES un valstu politikas veidotājiem, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem un ekspertiem pusdienu pasākumā Eiropas Parlamentā 2026. gada 21. aprīlī no 12.30 līdz 14.15. Pasākumā, kas tika organizēts ar Eiropas Parlamenta atbalstu, tika iepazīstināti ar atsevišķiem konstatējumiem no EWCS pārskata ziņojuma un izpētīts, ko šie dati nozīmē ES politikas debatēs par kvalitatīvām darbvietām, taisnīgumu, konkurētspēju un darba nākotni.
Eiropas Parlamenta Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja Li Andersson uzruna radīja pamatu paneļdiskusijām, kas balstītas uz aptaujas pierādījumiem. Aptaujas rezultātus komentēja kabineta loceklis, Eiropas Komisijas priekšsēdētāja izpildvietnieks sociālo tiesību, prasmju, kvalitatīvu darbvietu un sagatavotības jautājumos Frančesko Korti, Eiropas politikas pētījumu centra programmas "Darba nākotne" vadītāja Laura Nurski un Eiropas Parlamenta deputāte Marit Maij. Bija arī iespēja uzdot jautājumus un atbildes ar žūriju un auditoriju.
Tā kā ES debates par konkurētspēju, taisnīgumu un darba nākotni pastiprinās, pasākums sniedza savlaicīgu iespēju pārdomāt, kā darba apstākļi mainās praksē un kā politikas izvēle var veicināt lielāku vienlīdzību darbavietā un kvalitatīvākas darbvietas.
Eurofound dati var palīdzēt politikas veidotājiem un ieinteresētajām personām, kas strādā pie Kvalitatīvu darbvietu akta, Taisnīgas pārkārtošanās un apmācības jautājuma. Tā aptver arī tādas prioritātes kā MI un algoritmiskā pārvaldība, tiesības atslēgties un dažādi tāldarba veidi, kā arī atbalsts stratēģiskām Eiropas nozarēm un nozarēm.
Vairāk nekā 20 gadus Eiropas darba apstākļu apsekojums ir sniedzis unikālu ieskatu darba pasaulē visā Eiropā. 2024. gada apsekojums balstās uz intervijām ar vairāk nekā 36 000 darba ņēmēju 35 valstīs, un dati apkopoti un mērīti pēc septiņiem darba kvalitātes rādītājiem. Tas sniedz visaptverošu un padziļinātu pārskatu par darbu Eiropā un parāda darba ņēmēju pieredzi attiecībā uz prasmēm, darba laiku, fizisko un sociālo vidi, karjeras izredzēm un darba ilgtspēju.
&w=3840&q=75)
Pasākumu vadīja Barbara Gerstenbergere, Eurofound Darba dzīves nodaļas vadītāja.
Ja jums ir jautājumi par instruktāžu, lūdzu, sazinieties ar Cristina Arigho.
Cristina Arigho ir Eurofound Informācijas un komunikācijas nodaļas vecākā komunikācijas vadītāja un ieinteresēto personu iesaistes un veicināšanas vadītāja, kas aģentūrai pievienojās 2012. gadā. Pirms tam viņa gandrīz 20 gadus pavadīja Briselē, strādājot dažādos amatos, daudzi no tiem Eiropas Komisijā, tostarp kā Nodarbinātības, sociālo lietu un iekļautības ģenerāldirektorāta (2010–2012) un Budžeta ģenerāldirektorāta (2007–2009) pārstāve. Pirms stāšanās Komisijas runaspersonas dienestā viņa bija Nodarbinātības ģenerāldirektorāta preses sekretāre (2005–2007) un tolaik komisāra un ģenerāldirektora runu rakstniece (2003–2005). Pirms darba Komisijā viņa strādāja RTÉ radio un televīzijā (Īrijas nacionālajā televīzijā) Briselē par producenta asistenti un pētnieci, vēlāk par ziņu producentu. Kristīna ir absolvējusi lietišķās valodas Ulsteras universitātē Kolerainā, Ziemeļīrijā.
Li Andersson ir Eiropas Parlamenta deputāte un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja.
Frančesko Korti ir ES Komisijas kabineta loceklis, priekšsēdētāja izpildvietnieks sociālo tiesību, prasmju, kvalitatīvu darbvietu un sagatavotības jautājumos
Laura Nurski ir Eiropas politikas pētījumu centra (CEPS) programmas "Darba nākotne" vadītāja.
Marit Maij ir Eiropas Parlamenta deputāte (EP deputāte) sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas locekle un EP Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas (EMPL) locekle.
Agnès Parent-Thirion ir vecākā pētniecības vadītāja Eurofound Darba dzīves nodaļā, kas uzrauga darba apstākļu pētījumu plānošanu un attīstību. Viņa spēlē nozīmīgu lomu Eiropas Darba apstākļu aptaujā (EWCS), līdzvadot EWCS 2030 anketas sagatavošanu un izstrādi. Viņas pētniecības intereses ietver darba kvalitāti, darba organizāciju, dzimumu, psihosociālos riskus un zaļās un digitālās pārejas ietekmi uz darba dzīvi. Ar vairāk nekā divdesmit gadu pieredzi darbā ar Eiropas salīdzinošajiem pētījumiem Agnès specializējas anketu izstrādē, profesiju kodēšanā, kvalitātes kontrolē un analīzē. Viņa ir absolvējusi ekonomiku un vadību Parīzes IX Dauphine un Parīzes I Panthéon Sorbonnas universitātēs, kā arī ieguvusi statistikas pēcdiploma diplomu Trinity College Dublin. Viņa ir arī pabeigusi specializētu apmācību mākslīgā intelekta līderībā (MIT Sloan Executive Education) un galvenajos pārejas izaicinājumos (Campus de la Transition). Pirms pievienošanās Eurofound viņa vairākus gadus strādāja Eiropas Komisijā.
Horhe Kabrita ir vecākais pētniecības vadītājs Darba dzīves nodaļā, kur viņš izstrādā, koordinē un vada Eiropas mēroga pētījumus un izplata to rezultātus. Viņa galvenās ekspertīzes jomas ir darba apstākļi un darba kvalitāte, darba laiks un darba un privātās dzīves līdzsvars, darbinieku veselība un labklājība, dzimumu līdztiesība un zaļās pārejas sociālekonomiskā ietekme. Pašlaik viņš vada pētījumus par darba laika attīstību un darba kvalitāti klimata jutīgos reģionos, kā arī līdzvada Eiropas Darba apstākļu aptaujas 2030 īstenošanu. Iepriekš viņš bija pētnieks Sociālās iejaukšanās pētījumu centrā un Portugāles ekonomikas pētniecības centrā, kā arī strādājis kā treneris un konsultants. Viņam ir bakalaura grāds ekonomikā un maģistra grāds sociālekonomiskajās un organizatoriskajās ekonomiskās aktivitātes sistēmās no Lisabonas Ekonomikas skolas.
Ivailo Kalfin pievienojās Eurofound izpilddirektora amatā 2021. gada 1. jūnijā. Kalfin kunga zināšanas aptver dažādas jomas, sākot no darba tirgus un sociālās politikas dinamikas līdz globālajām politiskajām tendencēm, ES un budžetam, kā arī digitālajai pārveidei. Viņš ir izklāstījis piecas galvenās prioritātes savam pienākumam Eurofound: atbalstīt Eiropas zaļās un digitālās pārkārtošanās integrēšanu; papildināt Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāna īstenošanu ar uz pierādījumiem balstītu pētījumu; pastiprināta sadarbība ar starptautiskām organizācijām un ārējiem partneriem un plašāka sadarbība ar Eiropas kaimiņattiecību politikas valstīm; atbalsts sociālo partneru spēju uzlabošanai un paplašināšanai Aģentūras kompetencē; palielinot Eurofound atpazīstamību galveno ieinteresēto personu vidū.
Izpētiet citus Eurofound pasākumus.

&w=3840&q=75)